bankas prezidenta parkerī par 600 latiem
var pakārt sirmgalvi aiz sudrabainiem matiem
un viņa klibo suni pakārt līdz
pie sevis svinīgi tiem čukstot: dies' palīdz
var viņa šlipsē iesiet invalīdu greizu
ar visiem ratiņiem kā lieku nepareizu
kas neko nelūdz vairs - tik mēmi trīc
kā sauju drupačas tam sviežot: dies' palīdz
var viņa kurpē stūķēt bārenīti dažu
un Lētas upē prom tos pludināt bez bažu
caur miglu kas tos maigi tīs kā zīds
vien pakaļ laižot saldu: dies' palīdz
var viņa limuzīnu bezgaldārgu smalku
aiz līdzjūtības ņemt par katafalku
un bomžu mirušo, kas plasta maisā tīts
uz kapiem aizgādāt ar drēgnu: dies' palīdz
bet var lūk tā - ņemt prezidentu gūstā
un iesiet balonā līdz galam nepiepūstā
un zemu laist pār ļaužu graustiem drūmiem
pār viņu likteņiem un izmisuma dūmiem
trīs dienu laist trīs mēnešu trīs gadu
līdz beigs tas iemiesot starp savējiem de Sadu
līdz gaisu izlaidīs ar gaisa pūsli kopā
un raudot atzīsies ka savtīgs bijis lopā
bet vai kas mainīsies? nu nemainīsies taču
vai maz ir vēsturē tik pamācošu traču?
tas dārgo parkeri varbūt kam uzdāvinās
un atkal dies' palīdz' un atkal: veči tinās