viss sākās tieši no plīsušas sirds
no neapturami asiņojošām vātīm…
trauku mazgātājas pēdējais sapnis bija
lidot virs mirdzošām trolejbusa drātīm
laiks stāv un redz kā virinās viņas logs
putni debesu driskas iemet netīrās rūtīs…
trauku mazgātājas pēdējais sapnis bija
pārvērsties eņģelī ar Merlinas Monro krūtīm
ielas putodamas pāri malām pludo
gājēju straumē vairs neredz cilvēkus pašus
trauku mazgātājas pēdējais sapnis bija
lai viņas bērēs viesi mirtu pārēdušies lašus
avīzēs ietītām galvām tauta stāv rindā pēc nāves
mersedesa zārkā vizinās brīvības feja
trauku mazgātājas pēdējais sapnis bija
lai vismaz pēc nāves tai būtu sava seja
uz Frankfurti drīz būs aizlidojuši visi
Rīgai paliks tikai žurkas čurkas un bāreņu bari…
trauku mazgātājas pēdējais sapnis bija
negribēt neredzēt vēl vienu pavasari
nodziest trejas zvaigznes Mildas zaļajās rokās
pieminekļa mēle ievelkas atpakaļ čūskā…
trauku mazgātājas pēdējais sapnis bija
ienirt kā O. Vācietim nāves atbrīvojošā tūskā
pēdējie pakauši snauž uz saviem pēdējiem pleciem
saules vairs nav tik maigi černobiļas līņā…
trauku mazgātājas pēdējais sapnis bija
beigties pirms brīvība beidzas demokrātiskā cīņā
visbriesmīgāk dzīvot ja valda stulbeņi visi
tad kā nekad gribas nāvi vai kārtīgu caru…
trauku mazgātājas pēdējais sapnis bija
nepiedzīvot tālāk šo pēc brīvības pasaules karu
