Es skumjas sviedu dziļā ezerā,
lai manu sirdi tās vairs nemocītu.
Bet tās kā viļņi nāca krastmalā,
lai jaunām skumjām mani apveltītu.
Es skumjas sviedu dziļā ezerā,
es skumjas metu debess zilumā.
Es skumjas metu debess zilumā,
lai viņas aiznes vēja vieglā roka.
Bet tās kā zvaigznes sērā mirdzumā
<?>.
Es skumjas sviedu dziļā ezerā,
es skumjas metu debess zilumā.
Kad pavasar's pār zemi dejoja,
es skumjas izkaisīju zālē zaļā.
Bet tās kā puķu bālums uzdīga,
no viņām mūžam netieku es vaļā.
Ak, skumjas, skumjas, zinu kāds būs gals.
Es zilā piekalnītē ***
un līdz ar sirdi apbedīšu jūs.
Tad jāguļ būs jums tūkstoš melnu nakšu.
Es skumjas sviedu dziļā ezerā,
es skumjas metu debess zilumā.
Kad pavasar's pār zemi dejoja,
es skumjas izkaisīju zālē zaļā.
Bet tās kā puķu bālums uzdīga,
no viņām mūžam netieku es vaļā.
Kad pavasar's pār zemi dejoja,
es skumjas izkaisīju zālē zaļā.
Bet tās kā puķu bālums uzdīga,
no viņām mūžam netieku es vaļā.
Es skumjas sviedu dziļā ezerā.
Es skumjas metu debess zilumā.
