pat tad ja mūs pēc tam kāds nolamās
(jo mēs kā brieži vēl arvien...)
vienalga bāžam galvu lamatās
un norauties
pa pieres vietu vēl un vēl un vēl
(taisnā skaistā sitienā)
ar kreiso āķi nestrīdies
(pagriezies un)
un sit ar labo tā ka šķīst
pret sienu viss kam jāsaplīst
starp alus kausiem sasistiem
un meitenēm kas iejauksies
pats galvenais ir nepakrist
un dzīvei logus neizsist
mēs visi mazliet grēkojam
no šā un tā pa mazumam
tik stīvs tavs smīns (ak dievs)
mans kaimiņš atkal skaļi atskaņo
(nu ja vien mocarts būtu dzīvs ja vien...)
kurš šeit spēlē pirmās vijoles
bet man ir bail
ka es ar savu flautu aizrīšos
(kā es par gaisu cīnīšos)
ar tukšu gaisu necīnies
(pagriezies un)