Kad paliek auksti
Es gribu ziemu apēst,
Sniegu apēst
Kā konfekti.
Ledus gabalu lauskas trauslas
Slēpjas zem septītās ribas
Un tad, kad paliek auksti
Es ziemu, ziemu apēst gribu.
Bet naktīs nevaru aizmigt
Kad vētras ūdeņus plosa
Tad es jūtos kā vientuļa sala
Vai kā krūzīte bez osas.
Kad paliek auksti
Es gribu ziemu apēst,
Sniegu apēst
Kā konfekti.
Kad paliek auksti
Es gribu ziemu apēst,
Sniegu apēst
Kā konfekti.
Caur blāvu virtuves logu
Rīta saule laužas iekšā
Kā ostā atgriežas kuģi
Tā es atgriežos tavā priekšā
Un kā reiz rakstīja dzejnieks
Tādas lielas laimes jau nava
Ir tikai mazas laimītes
Un tagad kopā mums ir katram sava
Kad paliek auksti
Es gribu ziemu apēst,
Sniegu apēst
Kā konfekti.
Kad paliek auksti
Es gribu ziemu apēst,
Sniegu apēst
Kā konfekti.
Man pieder debesu gabaliņš
Tur starp Enguri un Roju
Kuru ik vakaru rietos,
Caur logu samīļoju
Un reizēm slīkstu asarās
Tās birst kā no sieta
Es vienkārši raudu,
Raudu no prieka.
Kad paliek auksti
Es gribu ziemu apēst,
Sniegu apēst
Kā konfekti.
Kad paliek auksti
Es gribu ziemu apēst,
Sniegu apēst
Kā konfekti.