Sapņos ar vaļējām acīm
Es redzu kristiānijas suņus
Un tad man ir jāiet uz tīreli
Salasīt malduguņus
Pārnest tos visus mājās
Un ieslodzīt sprostos,
Lai var droši pa purviem staigāt līdz kamēr
Saulīte mostas
Kaut būtu tā, ka
Uz mirkli lēnāk laiks ietu
Dienās, kad lidlauks pārāk tāls,
Es, pie tevis glābdamies skrietu, skrietu
Pār torņiem un tīreļiem lidot
Es uzsūcu miglas un rasas
Man bija smaržīgi mati, neprātā acis,
Rokas vēsas un kājas basas
Bet pasaule tik un tā griezās,
Tik mirkli es apstājies biju
Pār tiltu, pa kreisi, gar baznīcu
Es satiku, satiku .. viņu