Jājājā Jā
Man tagad nav laika
Labvakar, vai varu palūgt interviju dzejā?
Es redzu acu tukšumu nomāktā sejā
Es arī redzu atspulgu spogulī tur lejā
Tas viss ko vēlies zināt, jo laika mums nav daudz
Šķiet kompleksu tev gana, par tiem tev kauns
Vai laiks tevi biedē, vai tas tevi grauž?
Tev skauž
Bet pa reizītei tas dziedē
Dialogs trijatā
Tu un es un mans es
Vai saruna šī pašreiz nekļūst pārāk atklāta?
Nebaidies, mīļā, mans draugs nav mans saprāts
Alkohols ir asprātis
Runā manā mēlē
Runā tāds kā kastrāts
Runā tāds kā dzēlējs
Tava valoda melna kā aronijas
Tavas frāzes ir pilnas ar ironiju
Tava valoda melna kā aronijas
Te nav melodijas, te nav melodijas
Savas saknes ņem iestādi zemē
Lai tavus sapņus nevarētu kremēt
Zini, saprast nav tas pats, kas labi redzēt
Es sāku degradēties, es sāku drebēt
Dialogs trijatā
Tu un es