viņš teica: pēdējais sprādziens jau ir bijis
un apklusa galvu noliecot klusi
viņš zināja – mēs nekad vairs nesanāksim kopā
jo izklīstam katrs uz savu pusi
viņš teica: te vēl gadsimtu būs kā muzejs
un uzkodu norijis nopūtās smagi
viņš zināja – cilvēki drīz nepazīs viens otru
un izdzīvojušajiem būs lauvas nagi
viņš teica: arī tos dažus samaitās gudrie
un avīzi atdeva izlasīt vējam
viņš zināja – savējiem atlikusi tikai šodiena
jo rītdiena jau pieder pavedējam
viņš teica: resursu pietiks tiks nepietiks laimes
un zīdainim pasvieda saplosīt pasi
viņš zināja – pilsonība ir fetišs
un tas bērns būs narkomāns ar visu klasi
viņš teica: tev mana mīļotā nu labāk viss redzams
uz tavu nemirstību kā vienmēr es dzeru
viņš zināja – dzīvie paši sev ir pieminekļi
un iebrauca kapos ar buldozeru
viņš teica: aizvien līdzīgāk te vīteros putni
un degvielu iegūs uz planētas citas
viņš zināja – nafta un patiesība drīz beigsies
sirds jau no bailēm un inerces sitas
viņš teica: tu smietos par mani ja būtu dzīva
un mīļotās eņģelim uzsmaidīja
viņš zināja – policists kas tikko iešāva viņam
nekas vairāk – tikai cilvēks bija
viņš teica: redzi policist es tagad mirstu…
un pievēris plakstus gaismai ļāvās:
tu nebiji nekas – nu mirkli biji kā Dievs
mana dzīvība bija rokās tavās
viņš apklusa – policists vēl taustīja pulsu
neko nesapratis no veča runas glupās
bet buldozers vientuļi devās tālāk
pārvērst visu bijušo drupās
