uz lēģeriem mūs komunisti dzina
un varmācīgi ņēmās pārkrievot -
nu pašu zemē brāļi iznīcina
kas amatus un naudu nozagt prot
kas brīvība - spriest bezdarbniekam grūti
vai kartupelis ūdens malks vai spirts?
no tribīnes kas auro pilnu krūti
nav brālis mums bet svešķermenis ir
par bāreņiem lai paceļam šo kausu
par pensionāriem izmisums ko grauž
ne varenajiem acu ir ne ausu -
no mūsu nelaimes tie savu laimi auž
cik bezgalīgas sāpju kausam dzīles
to nodzērusies māte pastāstīs
es mīlu Latviju - bet vai tā mani mīlēs
vai varas nozagta vēl bezcerībā dzīs
lai dzīvo ubagi un pazemoto kārta
lai dzīvo pakritušie dzimtās grāvmalēs -
mums latvju zemes dubļi sejas vārta
jums sirdsapziņai dubļi esam mēs
kā akli sikspārņi mēs tumsā redzam ceļu
kaut spirts un kartupels vien galdā celts
mums pieder Latvija ne saujai treknu meļu
un laimes pīšļi reiz būs mūsu zelts
ai Latvija tu manā sirdī rēta
ai mana tauta - jāta čakarēta
ja gribi brīvību to "točkās" tirgo kannām
ja gribi aizmirsties no jāņiem dzer līdz annām
