Zālē ugunis deg, klusa mūzika skan
Kā ar taureņa spārnu tu pieskāries man
Un es ieritēju tavās rokās kā izkusis sniegs
Kā no pasakas tu esi atlidojis
Apkārt brīnuma gaidās virpuļo viss
Te tas ir, manas ilgas pēc tevis un nevaldāms prieks
Mēs ar tevi dejosim – caur desmit vasarām
Mēs ar tevi dejosim – caur prieka asarām
Mēs ar tevi dejosim līdz visi pulksteņi reiz apstāsies
Mēs ar tevi dejosim – kā lapas rudenī
Mēs ar tevi dejosim – kā viļņi ūdenī
Mēs ar tevi dejosim līdz mūsu mīlestība nepāries
Viena vienīga mūzika apkārt un viss
Kamēr sirds mana jutīs, tā neapklusīs
Divi vien šajā zālē, šo deju par likteni sauc
Kā no pasakas senas, ir šī aina ko redz
Zāles lukturī jau kāds uguni dedz
Bet mēs dejosim vēl, jo mums abiem tas nozīmē daudz
